Braucot apkārt pa Latviju kopā ar BIOR zinātniekiem es jutos kā neredzamas frontes karievis. Ir vīri, kuri klusi un mierīgi dara savu darbu kamēr pārējiem par to nav ne jausmas vai saprašanas. 2014 gadā Zivju fonda pasūtītā filma par Zivju pētījumiem Latvijā tagad Jūsu uzmanībai pilnā garumā.
Zivju pētījumi Latvijā
Skatīts 4,775 reizes
Paldies! Šis priekš manis bija līdz šim visu laiku interesantākais video nomad.lv
Prieks kalpot Latvijai
Uz visu sho skatoties rodas jautaajums,vai shaadi netiek nodariits kaiteejums grundulju populaacijai?Un cik gan buus objektiivi dati,ja panjem salaadee visus maisaa,uzlej formaliinu un aizved uz labaratoriju?
Rūdolfam- Piedod, bet es nesaprotu Tavu jautājumu. Vai šķiet ka upei būtiskus slēdzienus var veikt skaitot no tilta zivju ēnas?
Tas materiāls ir jāņem un jāpētī. Upes kopējā produktivitātē šāda kulīte neko neskādēs, bet iegūti ir pierādījumi, arī tā to materiālu var saukt.
Savu diplomdarbu strādājot vienā Noriņas, Salacas pieteka, 12 vai 13 cm gara taimiņēns kunģī atradu 241 barības objektu!
Peec lielaas savieniibas fermu darbiibas,grunduliitis jau bija gandriiz izzudis.Ljoti juutiiga zivtinja uz piesaarnjojumu.Redzi,ja tas notiktos lielaakaa upee,zivtinjai tas nenodariitu tik lielu kaiteejumu,bet panjemot no shaadaam mazaam urgaam,mees jau ietekmeejam visas urgas eko sisteemu.Tikpat labi,mees vareetu iet pa foreljupi,salikt visas foreles ko nokjeram maisinjaa un aizvest uz labaratoriju un tad kauut kur ierakstiit ka tai upee bija,tik un tik forelju.Cerams kaut cik jeedziigi izklaastiju savu domu.Peetiijumiem ir jaabuut,bet peec iespeejas mazaak dabu traumeejoshiem
PETER GABRIEL – OVO
Beigu vārdi baigi labie. Ka strajteces ir jāveido. 20 gadu laikā acu priekšā padomju meleorācijas sistēmas apstājās, un tieši tā – paliek ar zampu. Vairs nav platpieres, mailītes vai ņurņiku. Dīķi aizaug ar kosu, notiek smaga eitrofikācija, beigās iestājas skābekļa bads un ziemā viss apsmok. Neesmu nekāds zinātnieks, bet daudz ņemos ar akvārijiem: tur tas pats stāsts, tikai micro-izmērā.