Dārgie draugi…. dabas draugi! Liels man ir prieks šodien piedāvāt projektu kam ir vēsture, sava veida smeķis un garša – Jukonas kanoe ekspedīcija, precīzāk – “JUKONAS SKARTIE!”
Katrs liels notikums mūsu dzīvē izmaina mūsu dzīvi, un šis ir stāsts par šādu notikumu! Jukonas piecinieks savu pirmo pieredzi guva, nu jau tālajā 2002. gadā ar kanoe laivām izbraucot slaveno un vēsturisko zelta drudža Jukonas posmu. Nu drudzis ir beidzies, bet ir vēsture un tās liecības. 2002. gada ceļojums mums bija liels notikums un tas izmainīja to kā mēs raugāmies uz pasauli, tas kā domājam un par ko domājam! No jukonas mājās braucām ar skaidru domu ka kādreiz ir jāatgriežas Aļaskā, Jukonas upē un jāaizairē līdz galam, līdz Beringa jūrai. Šī filma ir par atgriešanos un par komandu! 2008.gads, Aļaska, indiāņi, uz Jukonas satiktie un iepazītie cilvēki! Paskaties kā viņi raugās uz dzīvi! Ar šo braucienu mēs guvām lielu pieredzi un tapēc vēlamies dalīties ar tevi, kaut daļā no tā ko paši piedzīvojām!
Par šīs filmas tapšanu jāpateicas vienam no Jukonas skartajiem – Andim Pikānam, kurš diriģē loģistikas kompāniju KURBADS! Un tieši ar viņa atbalstu jau šopavasar mēs jums dabas un piedzīvojumu meklētāji nodosim vienu ekspedīcijas filmu par abām šīm Jukonas ekspedīcijām! Viena upe, divas kanoe, pieci latvieši un spilgtākie notikumi uz 3000km garās Jukonas upes!
Šobrīd ir lielisks brīdis lai noskatītos esenci no 2008. gada “Jukonas Skartajiem!”
Dzīvojam dabā un nododam savu pieredzi tālāk!
Sandris Jūra operators un režisors
Kur var iegādāties to grāmatu – “Teiksma par Jukonu”? Baigi forša ekspedīcija … 😉
@Archey Grāmatu vari atrast šeit: http://www.ibook.lv/BD_teiksma-par-jukonu-andreass-kilings-irena.aspx?BID=d7d528d6-5495-47c3-9d65-772cdf438001
sveiks Archey! Šo grāmatu atrast nebūs viegli, veikalos diezvai tā būs, jāmeklē lombardos vai pie paziņām. Vari mēģināt meklēt, mums protams ir divi eksemplāri, ja nu nevar atrast, tad dod ziņu!
šī grāmata ir laba, bet kā daiļliteratūra, jo tā ir rakstīta kā teiksma 🙂 realitāte ir pavisam cita no tā ko apraksta Kīlinga kungs, bet mamutu vācietis Ruby ciemā tiešām bija reāla persona!
lai izdodas!
Paldies par atbildi 🙂 bet izskatās, ka atradu kur var pasūtīt – http://www.izdevnieciba.com/book.php?isbn=9984-663-08-6
kāda jēga no šīs pilnās versijas ja nomad.lv jau ir jukonas-visas sērijas?????
Gati, ar jēgu ir tā ka tā jāmeklē!
2008 gada ekspedīciju tu vari skatīties sērijās kas kopā aizņem vismaz četras stundas, tas ir seriāls. Šī ir filma, ar vienu sākumu un vienām beigām, kopā 95min. Vari sev pajautāt kur ir atšķirība un jēga.
Ar 2002 gada braucienu ir tāpat, tās bija sērijas kas tika demonstrētas tv. Ar šo materiālu ir tā ka šis un tas nebūs redzēts vispār un visas epizodes tiek montētas no jauna, jau ar šodienas skatījumu, un protams ņemot vērā ka 2008 gadā jukonu turpinājām braukt līdz beringa jūrai. Ja es būtu skatītājs, es gribētu vienu filmu par abām ekspedīcijām, tāpēc šobrīd ir pienācis laiks uztaisīt vienu filmu par varenāko ziemeļamerikas upi Jukonu!
…halleluja!
Interesants apskats uz ekspedīciju- tiešām ļoti patika. Tas ka viss ir pa īstam ar reālām problēmsituācijām un daudz interesantām personībām un vietām. Ļoti gribētu zināt kas notika ar Jakobu pēc tik daudz gadiem un vai viņam izdevās uzbūvēt tvaika dzinēju, bet to laikam nebūs tik viegli uzzināt.
Būtu interesanti, ja Māris ar komandu dotos vēl kādā ekspedīcijā.
Heij! Paldies bandiiits par vērtējumu! ļoti cienam un augstu vētrējam katru skatītāju, jo tas dod mums iedvesmu turpināt veidot filmas un ikdienā raidījumus.
Ar Jakobu bija tā ka gribējām braukt un veidot filmu par viņu, bet krīze ieviesa savas korekcijas… faktiski jau bija nolikts datums kad braukt, bet viss salikās tā ka netikām. Jakobs mūs tiešām iedvesmoja un pārsteidza ar savu krievu viedumu un inteliģenci.
vēl ilgi komunicējām ar viņu, bet cik zinu tvaika dzinējā projekts nesanāca, un skarbā dzīve Jukonas krastā spieda pieņemt smagu lēmumu un doties uz tuvāko lielpilsētu Fairbanksu. tur esot vieglāk dabūt darbu un nopelnīt iztiku.
nākamās ekspedīcijas tiek plānotas, un ceru ka nākamgad varēšu pateikt ko jau konkrētāk!
chau!
Liels paldies Sandri par sniegto atbildi. Vēlu veiksmi jaunu projektu veidošanā!!!
Noskatījos patika. Skaisti! Laba ekspedīcija.
Pēc video gan radās pāris jautājumi:
1) kas notika ar somu un to otru kas ekspedīcijas sākumā piesitās līdzi;
2) un ko īsti izdarīja RED (Džonijs2) – vienkārši bija līdzīgs Džonijam vai aizstiepa kādu makšķeri?
Heij Liene!
1) soms bija baigais supermalacis, Emmonak ciemu sasniedza 3-5 dienas ātrāk kā mēs, viņš mūs gaidīja, bet nesagaidīja 🙂 devās pie savas līgavas pēc šī īpatnējā medusmēneša. Jau nākamajā gadā kā solīja viņš ar savu sievu ieradās LV un pavadīja šeit lielisku vīkendu! Otru kas bija japānis vairs netika satikt, par viņu neko nezinām.
2) džonijs un viņa dēls ar lielisko džonijs’women dzīvo savu dzīvi tālāk visticamāk. Smieklīgi bij ka RED piedāvāja mums doties pie viņiem ciemos, bet kautkā negribējās :))
Noskatījos visas sērijas seriālā, un arī šo filmu, IDEĀLA. Ceru ka man kādreiz dzīvē tā paveiksies un varēšu īstenot savu sapni, doties tāpat kā jūs, uz Jukonu.
Heij visi kas dzīvo un domā par dabu!
manī rosās maza pārdoma par to kā mēs, vai precīzāk TU sevi sauc nomad.lv dzīvē. kas tie par vārdiem – gatis83, archey, pluvius? heij puiki, kas notiek? bandiiits? kas jums nav vārdu? jānis, pēteris, miķelis? man vienalga, bet varbūt tomēr varam vienoties, ka, lai kas mēs arī būtu, nesaucamies murgainos vārdos, nebaidamies parakstīties zem tā, ko domājam! Liene, cik vienkārši un nesamāksloti!
Piemēram – gatis83 – ja esi dzimis 1983.gadā, tad raksti -: man patīk, ka esmu dzimis 1983.gadā, vai arī, ja esi ieņēmis 83.vietu maratonā, tad pastāsti mums par to! Tici man – mani tas interesē!
sandris jūra
Laba un mierīga filma!
Bet godīgi atzīšos, ka Pekka un tas japānis ir baisie džeki! Vieni paši kūleņo sazin kādā p-pusē 🙂
Piedodiet par tiešumu 😀
sveiks Dzintar nomadā!
Soms bija labs, un ticot viņa stāstam par to kā visi pārējie atkrita no brauciena liekas ka viņš ir vienīgais kas ir īsts vīrs, var protams saukt par baiso džeku 🙂 baisais džeks man liekas ir džonijs, un jāpateicas tikai labvēlīgajam liktenim un mūsu komandai ka dabūjām atpakaļ savas kameras un safilmēto materiālu.
Joprojām atceros kā 2002. vai 2003. gadā pirmā ekspedīcija reizi nedēļā tika publicēta vēl vecajā Apollo portālā. Tie bija īsti piedzīvojuma gaidīšanas svētki vairāku dienu garumā un kārtējā lieliski pavadītā pusstunda. 🙂
Sandri, smeķis tiešam ir joprojām! Apsveicama apņēmība to visu pārmontēt vienā filmā, turklāt ar labāko no labākā, tas nozīmē, ka gaidīšanas svēkti turpinās. 😀
Veiksmi Tev un visai komandai!
Edgars
jā Edgar, 2002 gadā tas bija milzu notikums. šobrīd jāsmejas, bet mums līdzi tolaik bija satelīttelefons un reizi nedēļā zvanījām un Latvijas radio. tas telefons bija divu portatīvo datoru lielumā, milzu kaste, un ar visu to ne vienmēr tas darbojās. Un lielākais sviests bija sarunāties, jo tas ko tu teici līdz latvijai aizgāja tikai pēc apm 20 sec un no LV uz no LV uz Jukonu vēl 20sec! sarunāties bija neiespējami, bija gari monologi un beigās bija jāpasaka ka esi visu pateicis lai varētu sākt gaidīt atbildi :)) tādi bija laiki, un forši ka mēs bijām daļa no tā!
Jā, un marts 2014 gadā būs lielisks ar to ka katrs kuram šis viss ir dārgs varēs pa īstam vēlreiz atgriezties Jukonas fīlingā un izbaudīt to ko mēs savulaik piedzīvojām!
Marta otrā puse, gaidam Jukonas skartos pilno pārmontēto filmu, jo tieši šobrīd es kopā ar leģendāro montāžas režisori Guntu Ikeri sēžu savā meža studijā un lieku visu kopā!
heijā!
ļoti laba un filma sanākusi… bet man ir tāds jautājums, vai pēc šīs ekspedīcijas nebija grūti atgriesties civilizētajā pasaulē kur nauda ir visa dzinējspēks? un kāds šodien ir jūsu redzējums par piedzīvoto Jukonā?
Heij Artur! negribu piekrist ka nauda ir dzīves dzinējspēks, tieši Jukona mums parādīja vērtības, kas ir un kas nav svarīgi. tā protams ir gara saruna,bet sagaidi filmu un tur būs viss stāsts, kā saka no a līdz z.
Starp citu atgriezties civilizācijā bija patīkami, jo divarpus mēnešos bija izkristalizējušās vērtības uz kurām balstīt tālāko dzīvi, ja tā var teikt. Tas ir tas stāsts par to ka katra šāda mēroga ekspedīccija tevi izmaina, un mūsu visu dzīves izmainījās, un tam par pamatu bija tieši jukonā piedzīvotais un izkristalizētais. starp citu tieši garajā atceļā mēs ar Jāni gari runājot izlēmām veidot tv raidījumu uz meža takas, un jau pēc gada kad bijām atgriezušies sākām veidot to! tas ir tas kā lietas notiek!
heijā, Sandri, Tavā iespāidā nomainīju display vārdu. (pluvius)! Vakar pasūtīju un šodien dabūju grāmatu- teiksma par Jukonu, juhuu, būs ko darīt gaidot filmu 🙂
Paldies par piedzīvojumu! Labs dzinējspēks, lai mestos jaunos piedzīvojumos.
🙂
Sveiciens Sandrim un paareejiem komandas viiriem!
Jukonas Skartie ir mana vismiljaakaa dokumentaalaa filma ko ik pa briidim atkartoti skatos. Droshi vien taapeec, ka pasham bija taa laime gadu dziivot pie Jukonas upes. 2010.gadaa noskatiijies filmu “Into The Wild” un “Jukonas Skartie” 1.filmu sakravaaju mugursomu un devos uz Jukonu. Kaa tagad atceros, 2011.gada pavasarii Jukonas Skarto 2.filma paradijas nomad.lv. Pa seerijai nedeeljaa. Tie bija man sveetki Carmacks ciemaa. Piedziivoto gruuti, pat neiespejami aprakstiit. Viens ir skaidrs, bez Jukonas talaak dziivot ir pagruuti. 🙂 Liels paldies par filmu.
Sveiks Gundar.
Viens gads pie Jukonas droši ka ir pietiekams laiks, lai iemīlētos Aļaskas dabā un cilvēkos.Noteikti Tev ir daudzas idejas par to pusi.
Uzraksti man savu e-pastu, kādu vakaru padzersim tēju..
jklavins74@gmail.com
Veixmi
Heij Krišs, Mārtiņ, Gundar un pārējie piedzīvojuma meklētāji! Paldies par īsto attieksmi un ticību!
Gundar, tavs stāsts ir liels kompliments tam ko spēj dokumentālais kino. Gadu pavadīt pie jukonas nozīmē redzēt pilnu gada ciklu un tomēr izdzīvot skarbo ikdienu. Būtu tiešām vērts kādā jaukā dienā iekurt ugunskuru un nesteidzīgi pārrunāt jukonas pieredzi.
Kā jau rakstīju šobrīd finiša taisnē ir dok filma par abām ekspedīcijām kopā. Filmai būs noteikt jukonas stilā prezentācija tā kā nepazūdi!
Vai pats ar canoe arī airē?
Fantastiski! Tik ļoti iedvesmojoši, ka savi mazie sapņi ir jārealizē pēc iespējas ātrāk. Paldies Jums :)! Ar nepacietību gaidu jauno filmu.
Gundar! Sveiks. Saki, Ka dabuji gatavu tikt uz Jukonu, ta peksni. Es baigi ceru vismaz aizdoties ar nomad veciem uz kadu pargajienu, un vel ir liela doma sogad aizdoties uz 3-4 naktim. Ir ieteikumi par virzienu?
Sveiciens visiem dekainjiem!
Kad nokljuvu Kanaadaa ar iespeju straadaat un celjot, jau zinaaju cik loti gribu nokljuut Kanaadas ziemeljos. Pie noteiktas apstaklju sakritibas paradijas iespeja doties uz tik ljoti iekaaroto Jukonas provinci. Pats vilinoshaakais, ka nebija ne jausmas kas tur soliijaas sagaidiit. Jukona kljuva par manaam maajaam. Tev taisniba, Sandri, skarbo ikdienu (klimatu un iezemieshus) tieshaam sanaaca izdziivot. Straadaaju vieteejaa baaraa. Tuvaako paarsimt kilometru raadiusaa vieniigaa vieta kur tikt pie graadiigaa vai arpus majas kaut kaa socializeties. Pats par sevi jau liekas kaa piedziivojums katru dienu tikties ar noreibushiem Johny vai “Red” veidiigiem. 🙂 Laivojis pavisam drusku esmu, bet ne Jukonaa. Tur pat vieteejie nelien uz straujaas upes. 🙂 Paarsvaraa uz ezeriem zivtinjas kjert vai iiso vasaru izbaudiit,- vai arii ugunskurs Jukonas ainavaa. Un dzilja ziema un tumsa. 9meeneshi gadaa. Tas ir kkas traks. Vari tikai barot lapsas ar chipshiem tumsaa un skatiities kaa ziemeljblaazma kustaas kad sit plaukstas.
Tas plashums un daba neaprakstaams. Cilveeki ar,- laiciigaas sabiedriibas sisteemas neskarti. Ja taa meegina noraksturot to plashumu,- Jukonas provincee kas ir kaa 8 Latvijas dziivo apm.35000 iedzivotaji,- no kuriem ap 30000 dziivo +/-Ogres lieluma pilseetaa (Jukonas g-pilseta Whitehorse). Paareejie “izkaisiiti” pa ciemiem pie uudenjiem.
Sandris ar viiriem jau bija pashaa Alaskas un Jukonas sirdii. Un jo dziljaak mezhoniigumaa, jo tuvaak meerkjim.
Caur Jukonas Skartajiem izdzivoju to, ko pasham neizdevaas iistenot. Filma tik dziiva, it kaa buutu liidzi braucis.
Diemzheel neatrodos dzimtenee arii shobriid. Bet loti ceru, Sandri, ka iespejai iekurt ugunskuru nebuus strikta noilguma. Taapat arii teeju iedzert Jaani, un virzienu samekleet Krish! Un liels paldies nomadam.lv, kur deekainji var sarosiities. Jo ir jau taadi deekainja staasti un piedziivotais, ko tikai cits deekanis un piedziivojumu mekleetaajs taapat vai liidziigi ieraudziis, vai sapratiis.
Paldies Gundar! Labs stāsts un laba pieredze. Tad jau yukon jack stiprais liķieris bārā lija uz nebēdu 🙂
Un drīzumā jau ielūkojies nomadā, būs final versija par jukonas ekspedīcijām, kur būs vēl neredzēti materiāli. Domaaju veel paaris nedeeljas tehniskais darbs pie filmas un buus gatavs!
Rock’n’roll!
Šos vīrus nevar necienīt! Gaidu filmu ar nepacietību!
hăk