Valdis Celmiņš… neatgriezās

ValdisCelminsCeturtdien viņš devās jūrā no Salacgrīvas. Piektdien rītā viņa laivu atrada tukšu pie Ainažiem. Acīmredzot vairs nebija vajadzīga…
Krastā palika visi, kam tagad žēl. Man arī, jo zivju tulkotāju mūsu mazajā zemē nevar būt par daudz.
Un tāpēc es jūtos kā ģimenes gabalu zaudējis. Salikt visus vecos pie darbiem, konstruēt jaunas zvejas ierīces, domāt kā dzīvot tālāk, visā vainot nevis
pasauli, bet paurķēties sevī – tam visam ir saistība ar zivīm un Celmiņu no “Avotkalniem”.
Man viņš bija labākais zvejnieks. Un mācēja stāstīt tā, kā citi raustās teikt. Senlatvieši.Ir žēl krastā palikušos , turieties mīļie, bet man pašam ir skaidrs ka tas ir tikai loģisks turpinājums. Ja uz zemes paliek tuč garlaicīgi, jāiet jūrā. Bet langsam, nesteidzoties.
Un nav jau tā ka neko neesam sastrādājuši. Mācamies zivju valodu tālāk… Es maņoties deviņu metru dziļumā no augšas – Tu nu jau tur.

Ar Mieru un ardievas.

Māris Ote, NOMAD.LV

RAIDĪJUMU ARHĪVS: JŪRĀ AR OLTI/ 03.10.2013. / JŪRĀ AR OLTI/ 04.10.12

Skatīts 15,558 reizes